Ko darīt, ja Jūs dzīvu apraka zārkā?
Tas var notikt ar katru. Cilvēkus aprok zārkā, dažādu iemeslu dēļ-, dažreiz nejauši, dažreiz, lai tiktu vaļā no cilvēka. Otrajā gadījumā vienīgais uz ko Jūs varat paļauties esat Jūs paši!
1) Netērējiet gaisu. Klasiskajā zārkā , gaisa rezerves uz stundu, maksimums divām. Dziļi ieelpojiet, lēni izelpojiet. Ieelpojot nerijiet – tad izraisa hiperventilāciju. Nededziniet ne sērkociņus ne šķiltavas, tas patērēs skābekli, uz lukturīti tas neattiecas, ar to gan var spīdināt cik uziet. Nekliedziet : kliegšana saasinās paniku, palielināsies sirdsdarbība un elpošana, līdz ar to palielināsies arī skābekļa patēriņš.
2) Izkustiniet vāku ar rokām ; pašos lētākajos zārkos no skaidu plāksnēm var viegli izknibināt caurumu (ar gredzenu, siksnas sprādzi…)
3) Sakrustojiet rokas uz krūtīm, satveriet ar rokām plecus un pavelciet uz sevis virsjaku, vai kreklu bišķi augstāk un aizsieniet to ar mezglu virs galvas ; lai apgrebs karājas jums uz galvas ka maiss, tas aizsargās jūs no nosmakšanas, kad uz sejas birs smiltis.
4) Centieties atsist vāku ar kājām. Lēti zārki dažkārt pat lūzt no smilšu svara, pirms to paspēj aprakt!
5) Tikko kā vāks ielūzīs , virziet smiltis no galvas uz kāju pusi, kad vietas kļūs mazāk, centieties ar kājām presēt zemi, Bīdiet un presējiet smiltis ar kājām uz visām pusēm.
6) Lai cik grūti un neiespējami tas liktos, pamēģiniet ieņemt stāvokli sēdus, Zeme aizpildīs brīvās vietas nobirstot leja- tas ir rezultāts kurš ir jāsasniedz, neapstājieties, un centieties elpot mierīgi.
7) Centieties apstāties!
Atcerieties : zeme svaigā kapā būs irdena un «cīnīties ar viņu nav tik smagi kā ar to pa kuru mēs ikdienā staigājam», daudz grūtāk tikt lauka lietus laikā : slapja zeme ir blīvāka un smagāka. To pašu var teikt arī par māliem .
Mazais kautko dara nepareizi:
